Par izstādi

AUTENTISKI JAPĀŅU KIMONO LATVIJĀ

Woo ģimenes labdarības fonda kimono kolekcijas izstāde Mālpils muižā

Līdz 2024. gada 28. aprīlim ir apskatāma autentiska Japāņu kāzu kimono izstāde, kuru papildina senatnīgu Japānas gludekļu ekspozīcija un Mālpils muižas īpašnieka Alda Plauža tematiska Āzijas ceļojumu foto izstāde.

Mālpils muižā atklātā izstāde sniedz iespēju aplūkot 19. gadsimta un 20. gadsimta laikā darināto kimono stilistisko dažādību, kas apliecina kimono darinātāju iztēli un nezūdošo vēlmi vairāku gadsimtu garumā atgādināt par kimono izgatavošanas vērtību nozīmi – cieņu pret darbu, tradīciju, materiālu un daudzveidīgām tekstiltehnikām. Izstāde Mālpils muižā ir veidota no kimono kolekcijas, kas pieder Woo ģimenes labdarības fondam.

Fotogrāfiju izstādē ir redzamas krāšņas fotogrāfijas no ceļojumiem uz Butānu, Japānu, Laosu, Ķīnu liekot uzsvaru uz fotogrāfijām, kur redzami vietējie iedzīvotāji nacionālajos tērpos. Fotogrāfiju izlase izteiksmīgi papildina Mālpils muižā esošo kimono izstādi, parādot to, kā kimono un citi nacionālie tautastērpi tiek valkāti arī mūsdienās.

Viena no Japānas vizītkartēm jau gadsimtiem ilgi ir skaistie kimono. Tie tiek uzskatīti par izciliem japāņu apģērbu mākslas paraugiem. Kimono kalpo kā unikāls tautas individualitātes izpausmes veids. Japānas un Rietumu mākslas intensīvas mijiedarbības  rezultātā 20. gadsimta laikā Rietumu modes māksla stipri ietekmējusi arī japāņu audumu apdrukas rakstus un krāsas, kā arī kimono dizaina sezonālās tendences.

Kolekcijas pamatkodolu veido viens no iespaidīgākajiem japāņu līgavas kāzu tērpa priekšmetiem –  uchikake (japāņu: 打掛). Uchikake ir oderēts virsapģērbs ar garām piedurknēm, ko līgava pēdējo reizi apģērbj savā kāzu dienā.

Taču sākotnēji uchikake bija rudens sezonas apģērbs samuraju sievām Muromači periodā (1336-1573). Edo periodā (1603-1868) tos iecienīja bagāti tirgotāji un aristokrāti. Kopš Edo perioda uchikake kā apģērbs kalpo trīs mērķiem:  kurtizānēm, ārējais kimono līgavas apģērba ansamblim un ārējais kurtizānes kostīma kimono Kabuki teātra aktieriem. Pakāpeniski uchikake kļuva par populāru apģērba elementu sievietēm, kuras vēlējās piedzīvot tradicionālo japāņu kāzu pieredzi. Mainoties laikiem, it īpaši pēc Otrā pasaules kara beigām, aizvien mazāk cilvēku varēja atļauties pēc pasūtījuma, ar rokām darināto izsmalcināto uchikake tērpu.

Woo labdarības fonda kimono un obi jostu kolekcija daudzus gadus atrodas Latvijā, un tam ir īpašs iemesls. Pirms desmit gadiem, kad Woo kungs iegādājās pirmo kimono, viņš nenojauta, ka  unikālajam apģērbam būs nepieciešama laikietilpīga traipu tīrīšana un restaurācija, jo tie ilgstoši nebija pienācīgi kopti. Tradicionāli kimono tiek šūti ar rokām, un pirms mazgāšanas šuves ir jāatārda. Tas ir dārgs un garš process, ko veic Hakuyosha – viena no senākajām kimono tīrīšanas kompānijām Havaju salās. Savukārt, Latvijā sadarbībā ar Latvijas Tekstilmākslas asociācijas pārstāvi – restauratori Antru Saliņu un tekstilmākslinieci Signi Žeļezņaku tika atjaunoti vairāki laika gaitā bojātie izšuvumi. Latvijas Mākslas akadēmijas lektore un tekstilmāksliniece Elīna Veilande-Apine kopā ar mākslinieci, grafisko dizaineri un mākslīgās valodas pētnieci Gundegu Strautmani veica Woo ģimenes labdarības fonda kimono kolekcijas kimono veidu, stilu, tekstiltehniku un simbolu nozīmes izpēti.